Nils Fuglesangs, Artlab Copenhagen (Dānijas mūziķu izglītības centrs), 2006. gadā Rīgā piedalījās vairākos lietišķā radošuma veicināšnas pasākumos. Viņa runa Creativity as the driving force of employment and entrepreneurship Providus sabiedriskās politikas forumā 2006.gada 6. septembrī latviski ir publicēta Dienā:
Nākotne pieder tiem, kuri spēj izmest no prāta vecās zināšanas un ieviest jaunās, neizjūtot ne kripatas nožēlas vai neizgaisināmas nostalģijas. Lai ieviestu inovācijas gan zināšanās, gan produktos, ir vajadzīga laba ideja, bet labas idejas rodas tikai labās prāta vētrās. Lai izdomātu pāris projektu un lai viens no tiem izdotos, ir vajadzīgs aptuveni 3000 ideju. Vairākums cilvēku to nesaprot un izdara pārsteidzīgus lēmumus, rezultātā iegūstot sliktas inovācijas. Alberts Einšteins, kurš ar Rīgu saistīja lielas cerības un sapņus, atzina, ka nākotnes produktiem, domām un atklājumiem ir nepieciešams gan rotaļīgums, gan radoša “laika plašums”. Viņš reiz sacījis: “Ja kāda ideja sākumā nešķiet absurda, tad tā ir bezcerīga!”
Radošums un uzņēmējdarbība
Nils Fuglesangs, Artlab Copenhagen
DIENA, 2007. gada 12. janvāris
Rubrika: Kultūras Diena (16. lpp.)
Padara radošumu mūsdienu biznesa dzīvei piederīgu, savedot kopā profesionālus māksliniekus un uzņēmējus
Sens indiešu mīts vēsta, ka pirmsākumos cilvēki dzīvojuši līdzās dieviem. Cilvēkiem bijusi tāda pati vara, tādas pašas kaislības, tādas pašas radošās spējas un tādas pašas problēmas kā dieviem. Tomēr ilgi tas tā neturpinājās: cilvēki par savu dievišķo varu un spējām itin nemaz nerūpējās. Gluži pretēji, viņi centās tās savtīgi izmantot savā labā — uz citu rēķina, un cilvēku vidū tas radīja tikai nedarbus un bažas un skumdināja dievus. Kaut kas bija jādara, un dievi sapulcējās kopā, lai atrisinātu šo līdzsvara trūkumu un tik daudzu nelaimju cēloni. Tika nolemts cilvēkiem šo dievišķo varu atņemt, bet drīz vien radās jauna problēma: kur šīs spējas paslēpt, lai cilvēki tās vairs neatrastu?
Kāds no dieviem ierosināja paslēpt šīs spējas visdziļākajā okeānā uz pasaules. Nē, tas nederēs, vairāki dievi sacīja. Cilvēki meklēs šīs spējas, cik spēdami, un cilvēce nenobīsies pat no visdziļākā okeāna. Dažiem izdosies šīs spējas atrast, bet daudzi, to mēģinot, aizies bojā.
Nu, tad paslēpsim šīs spējas zemes vissausākā un viskarstākā tuksneša vidū, tālu prom no ūdeņiem. Tas mazinās cilvēku vēlmi meklēt dievišķās spējas. Tā jau varētu būt, viens no vecākajiem dieviem noteica, taču visiem tas drosmi nelaupīs, un tad mēs atkal būsim turpat, kur sākām! Pār dieviem nolaidās dziļš klusums.
Heirēka! Pēkšņi viens no jaunākajiem dieviem iesaucās, es zinu, kur šīs spējas paslēpt! Visi zināja, ka šim dievam patīk iet savu ceļu, bet viņš apvienoja gan vecās, gan jaunās idejas. Es zinu tādu vietu, kurā nevienam pat ne sapņos neienāks prātā meklēt: mēs šīs spējas paslēpsim pašā cilvēkā. Un nu visi piekrita, ka šī esot nevainojama slēptuve. Un tā arī bija… Cilvēce pazaudēja iekšienē paslēptās dievišķās spējas… vismaz uz ilgu laiku…
Vecā sabiedrĪbas modeļa beigas
Kopš industrializācijas ausmas, kas sākās aptuveni pirms 150 gadiem, mašīnas bijušas pārākas par cilvēkiem, bet fabrikas īpašnieks — pārāks par strādājošo. Daudzus gadus pietika ar smagu darbu, krāpšanos, radu būšanu un viduvējību, lai varētu dzīvot pieņemamu dzīvi pieņemamā vidē. Bet nu vairs ne.
Globalizācija un starptautiskā reorganizācija ir pielavījušās kā zaglis nakts melnumā. Ko darīt, un kā lai izdzīvo? Pēdējos piecos gados Dānija sastapusies ar kluso revolūciju. Ir pazuduši 200 000 darba vietu — pazuduši zilā gaisā, viena biedējoša vārda “ārpakalpojumi” pagaisināti.
Tieši pirms trim nedēļām tā smagi skāra arī Dāniju, kad mūsu pasaules slavenais zīmols LEGO — dažādu rotaļlietu ražotājs, paziņoja, ka pilnībā pārkārtos savu ražošanu uz ārpakalpojumu bāzes — Meksikā un Čehijas Republikā.
Šī līdz šim lielākā ārpakalpojumu piesaiste Dānijā ir likusi atvadīties no tūkstošiem darba vietu, kas pastāvējušas gadu desmitiem. Taču šo atvadu vietā nāks jauni biznesi. Tā mēs ceram… Un cerība ir jārod.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) jaunākie pētījumu rāda, ka ārpakalpojumi nav burvju dzira. Pētījumi rāda, ka nav vienas labākās prakses vai uzvaras stratēģijas, kas nosaka to, kurš uzņēmums (aptaujā piedalījās 500 globālu uzņēmumu) izdzīvos — vai nu pateicoties augstākam efektivitātes līmenim, straujākiem ārpakalpojumu piesaistīšanas tempiem, labākajām inovācijas spējām, vai arī vispār labu un labi apmaksātu darba vietu radīšanai.
Tomēr šī aptauja atklāj, ka ir vispārēja un spēcīga saite starp globāliem panākumiem un izglītības līmeni: ja sabiedrības kompetences līmenis tiek uzlabots un paaugstināts, realizējot mūžizglītības stratēģiju, tiek uzlabotas arī sabiedrības spējas jebkurā brīdī adaptēties globālajai dienas kārtībai un izdzīvot.
Citiem vārdiem sakot, ir pienācis laiks precīzi citēt veco, labo Čārlzu Darvinu, precīzi, nevis tā, kā viņš citēts pēdējos 160 gadus. Darvins neteica: “Izdzīvot nozīmē būt spēcīgākajam,” kaut arī tas ļoti atbilda topošajai kapitālisma pasaulei. Viņš sacīja: “Izdzīvos nevis spēcīgākā suga, bet gan tā, kurai ir vislabākās sociālās adaptēšanās spējas.” Un tas ir gluži kas cits, bet labāk vēlu nekā nekad. Mūsdienās tas ļoti atbilst globalizācijas un inovāciju laikmetam.
Mūsu lomas sabiedrībā nepārtraukti mainās. Agrāk par inovācijām atbildēja uzņēmumi un institūcijas, kas sacentās, lai apmierinātu augošās patērētāju prasības. Tās bija vienvirziena attiecības, no zinātnieka pie lietotāja, no tirgus pie patērētāja, no laboratorijas uz mājām. Šādā sabiedrībā radošā procesa rezultāts ir jauns produkts. Henrijs Fords un viņa revolucionārais konveijers un tā pamatā esošā filozofija, kas ļāva masām iegādāties Ford T modeli, ir šī laikmeta milzu ikona. “Varat dabūt mašīnu jebkurā krāsā, kādā vēlaties, ja tikai tā ir melna…” Gribat — ņemiet, negribat — neņemiet.
Tagad tas viss ir jau vēsture, un šajā ceļā tiek pieredzētas plašas pārmaiņas — ne tikai vienā, bet daudzos virzienos. Pilnībā attīstītā zināšanu sabiedrībā inovāciju/radošā procesa rezultāts ir nākamais inovāciju process, kas produkta radīšanā iesaista gala lietotāju. Tādējādi inovāciju process paliek atvērts. Piemēram, BMW Leipcigā katru modeli komplektē atbilstoši klienta vēlmēm, taču joprojām funkcionē atbilstoši konveijeram, lai samazinātu izmaksas, taču tas vairs nav tālu no tā konveijera, kuru Čārlijs Čaplins izmantoja filmā Mūsdienas. Atšķirība starp laboratoriju un mājām sāk gaist.
XXI gadsimtā parauga lomu, kura zinātniekiem bija XX gadsimta ekonomikas un sabiedrības attīstībā, ir pārņēmis cilvēka radošums vispār. Šī pēkšņā un globālā paradigmas maiņa veido manis pārstāvētā Artlab mugurkaulu un ir bijusi mūsu pēdējo gadu panākumu atslēga.
Pirms 100 gadiem darbs bija 99% sviedru un 1% iedvesmas. Šodien darbs ir 99% iedvesmas un 1% sviedru. Mazāk ir vairāk. Industrializācijas laikmets drīz sabruks, tā vietā nāks cilvēka radošuma laikmets — arī Latvijā, kaut gan tas varbūt nedaudz aizkavēsies, tāpēc ka daudzi uzņēmumi no Dānijas izmantos ārpakalpojumus.
Radošuma laikmets pamatojas daudzveidībā un dažādībā, nevis standartizācijā un vienveidībā, kas bija slavenas industriālās sabiedrības laikmetā. Dānijā valdība ir tikko publicējusi stratēģiju par to, kā izvadīt Dāniju cauri šiem pārmaiņu laikiem.
Neatdariniet Nokia
“Mums vajadzētu paraudzīties uz Somijas Nokia,” sacīja mūsu premjerministrs, “pārņemt daļu no viņu filozofijas, kas ļāva viņiem pārveidot vecmodīgu gumijnieku fabriku par mūsdienīgu, modernām tehnoloģijām aprīkotu mobilo telefonu ražotni, kas šobrīd Somijā nodrošina pusi no valsts ieņēmumiem.” Vai šī ir gudra stratēģija? Iespējams, taču tā jau ir realizēta un, manuprāt, ļoti lielā mērā balstās uz tradicionālo industriālo standartizāciju un stingru racionālismu.
Mums vajadzētu piešķirt dāņiem lielākas nodokļu atlaides, lai atbalstītu un veicinātu radošumu un privātu iniciatīvu. Taču vissvarīgāk un vislabāk ir ieguldīt apjomīgas investīcijas un finansējumu izglītībā, zinātnē, jaunas pieredzes ekonomikas centros, izveidot maģistra programmas pieredzes ekonomikā un inovācijās.
Realizējot šādu stratēģiju, Dānijai vajadzētu kļūt par pasaules vadošo zināšanu sabiedrību, vadošo inovāciju valsti un pieredzēt spēcīgu radošo industriju un ekonomikas kopumā izaugsmi.
Kāpēc jūs nevarētu šo stratēģiju tūlīt pat nokopēt? Nedariet to, jo es patiešām ticu, ka tas nenesīs patiesas pārmaiņas. Tādējādi mēs tikai investēsim (atkal!) ietvara nodrošinājumā, iekams nav nodrošināts saturs, ķieģeļi nāks pirms smadzenēm, mēs celsim mauzolejus, ne dzīvi. Resursu un cilvēkresursu ziņā mēs tālu atpaliekam no BKIĶ valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Neraugoties uz mūsu senajām tradīcijām un augsto izglītības līmeni, Ķīnā KATRU gadu tiek iegūts 260 reižu vairāk doktora grādu nekā Dānija spēj saražot 10 gados.
Godkāre ir viena lieta. Realitāte — kas cits. Pievērsīsimies šim vienam piemēram: varam mēģināt iedomāties, cik Latvijas iedzīvotāju (vai arī Dānijas) ir spējīgi piemēroties vai gatavi sastapties ar globālā ciemata izaicinājumiem vai visu to, par ko politiķi runā bez mitas. Vai jūsu cilvēki tik tiešām ir nodevušies inovācijas laikmetam, zināšanu sabiedrībai, vai viņi ir gatavi globālajai konkurencei un dienas kārtībai?
Ir viens augstākā mērā neakadēmisks paņēmiens, kā to noskaidrot, proti, ieejot internetā. Kāda ir pasaules un Latvijas šī brīža dienas kārtība. Ja pameklēsiet Google programmā vārdu SEX, dabūsiet 689 miljonus starptautisku ierakstu un 316 000 — Latvijas. Ja ievadīsiet vārdu INNOVATION (inovācijas), tad dabūsiet 806 miljonus starptautisko atbilžu un 93 300 Latvijas. Citiem vārdiem sakot, inovācijas ir baigi ielikušas seksam, kļūdamas par daudz aktuālāku tematu, tomēr tikai starptautiskā mērogā. Latvijā vecais labais sekss joprojām ir temats nr. 1. Taču neraizējieties, jūs neesat vieni paši. Es šādu pētījumu veicu arī Dānijā, iegūstot tādus pašus rezultātus.
Šķiet, ka šis kalns šķir politiķu ambīcijas un cilvēkus visapkārt Baltijas jūrai. Un šis taisnākais ceļš varētu izrādīties noderīgs, jo ne sekss, ne inovācijas nekur nepazudīs. Burvju atslēgas vārds ir radošums.
Gadu desmitiem ilgi dāņu studentiem un zinātniekiem ir mācīts izdarīt visu kārtīgi un neiet vieglākās pretestības ceļu. Tas esot neētiski un neliecinot par sāncensības garu. Ja tev nepadodas matemātika, tad varēsi apmeklēt papildu nodarbības, lai uzlabotu savas matemātikas prasmes, taču tāpēc tu nesāksi to mīlēt vai lietot. Daudzi cilvēki, neraugoties uz to, ka matemātiku mācījušies daudzas stundas, sasniegs tajā tikai viduvēju līmeni. Un ja tev jau pamatskolā vai vidusskolā padodas zīmēšana vai mūzika, tad tu noteikti apmeklēsi vēl papildus matemātikas un aritmētikas stundas viscēlāko nolūku vārdā — lai glābtu savu dvēseli un nodrošinātu savu nākotni uz zināšanām bāzētā sabiedrībā. Izglītības sistēmā joprojām tiek uzskatīts, ka nekas nav pārāks par racionālām zināšanām. Sistēma, kas iemāca nevis to, kā domāt, bet ko domāt!
Tas ir nožēlojami un atklāj, ka veci ieradumi ir noturīgi, neraugoties uz to, ka gan Ķīna, gan MIT pētījumi piedāvā jaunas zināšanas un loģiku. Lielumam un resursiem ir nozīme. Un gan Latvijai, gan Dānijai būtiski pietrūkst kritiskās masas. Mums vienkārši ir pārāk mazs iedzīvotāju skaits, bet arī skudras, gudri rīkojoties, var cīnīties un panākt pārmaiņas.
Sagatavoties — Šaut — mĒrĶĒt!
Mums ir jāiemācās atbrīvot savas iekšējās spējas, būt rotaļīgiem, radošiem, ziņkārīgiem un izbrīnītiem. Mēs mēdzam aizmirst, ka par pasaules lielākajiem atklājumiem vai izgudrojumiem ir jāpateicas dievišķai sakritībai, muļķībai, nejaušībai un kaislīgām rotaļām. Tikai pateicoties masveida krāpšanai un ļoti slepenai un radošai stāstu stāstīšanai, mēs domājam, ka mūsu nākotne ir atkarīga TIKAI no racionāliem, nopietniem pētījumiem, kas veikti laboratorijā aiz grāmatu kaudzēm un augstiem nožogojumiem. Patiesībā tieši radošums un bezbailīgā parole “Sagatavoties — šaut — mērķēt!”, nevis iepriekš paredzamā “Sagatavoties — mērķēt — šaut!” pagātnē nodrošināja vismodernākos rezultātus. Kāpēc to atkal neizmēģināt nākotnē?
Nākotne pieder tiem, kuri spēj izmest no prāta vecās zināšanas un ieviest jaunās, neizjūtot ne kripatas nožēlas vai neizgaisināmas nostalģijas. Artlab mēs to pierādām katru dienu, un šis apgalvojums iegūst aizvien lielāku atbalstu. Lai ieviestu inovācijas gan zināšanās, gan produktos, ir vajadzīga laba ideja, bet labas idejas rodas tikai labās prāta vētrās. Lai izdomātu pāris projektu un lai viens no tiem izdotos, ir vajadzīgs aptuveni 3000 ideju. Vairākums cilvēku to nesaprot un izdara pārsteidzīgus lēmumus, rezultātā iegūstot sliktas inovācijas. Alberts Einšteins, kurš ar Rīgu saistīja lielas cerības un sapņus, atzina, ka nākotnes produktiem, domām un atklājumiem ir nepieciešams gan rotaļīgums, gan radoša “laika plašums”. Viņš reiz sacījis: “Ja kāda ideja sākumā nešķiet absurda, tad tā ir bezcerīga!”
Un kas gan varētu būt vēl vairāk ar praktisko realitāti nesaistīts un šķietami absurds kā profesionāls, radošs mākslinieks? Kopš tā brīža, kad dāņu kinorežisors Larss fon Trīrs un viņa brāļi iekš Dogmas atnāca, ieraudzīja un uzvarēja pasauli, tādējādi palīdzot nozīmolot Dāniju kā vienu no kino lielvalstīm, atkal — pēc 90 tuksnesī pavadītiem gadiem — RADOŠUMS ir kļuvis par vēl spēcīgāku paroli. Šobrīd tā skan arī ārpus mākslas pasaules.
Dānijas kinoindustrijai, kurai pēdējo 10 gadu laikā valsts katru gadu piešķir atbalstu 20 miljonus latu, drīz vien sekoja dāņu popmūzikas grupa Aqua. 2000.gadā, kad valdība ieraudzīja un saprata, ka šo četru jauniešu ģenerētie eksporta ieņēmumi pārsniedza pasaules slaveno dāņu bekona eksporta ienākumus, dienas gaismu ieraudzīja jaunas stratēģijas. Pamazām izveidojās dinamiskā dueta Māksla&Bizness aprises un forma, taču joprojām klusiņām, ārpus centrālo prožektoru gaismas. Kā jau es iepriekš sacīju, veci ieradumi tik ātri nemirst, tāpat kā ar tiem saistītie stāsti.
Šobrīd Dānijā ir 15 000 profesionālu mākslinieku, un, pateicoties gan kinoindustrijai, gan popmūzikai, šie radošie talanti ir radījuši vairāk nekā 150 000 darbu jomā, ko saucam par radošajām industrijām. Šīs industrijas kā daļa no Dānijā topošās pieredzes ekonomikas kopš 1997.gada katru gadu lielā mērā nodrošina arvien lielāku daļu Dānijas nacionālajā ekonomikā.
Dānijā pieredzes ekonomikas radītais gada apgrozījums un eksporta ieņēmumi ir pusotras reizes lielāki nekā mūsu slavenajai lauksaimniecības nozarei, kā arī veido 16% mūsu eksporta ieņēmumu. Neraugoties uz to, mēs joprojām sevi pasniedzam un lepojamies ar sevi kā ar lauksamniecības valsti, bet tas ir izskaidrojams tikai ar ilgo lauksaimniecības smagās lobēšanas un stāstu stāstīšanas vēsturi. Tiešām ir žēl, tas arī laupa drosmi, tomēr nauda tik tiešām nerunā tik skaļi, ja tā nāk no autonomiem, radošiem cilvēkiem, kurus sabiedrība aizvien ir uzskatījusi par autsaideriem. Tāpēc arī apvienojušies mākslinieki ir reti sastopami, un daži cilvēki mūsdienu pasaulē var uzskatīt to par veiksmi.
Tomēr iespējams, ka drīz notiks sardzes maiņa. Mūsu valsts ūdens apgāde, mūsu līči un līcīši cieš, tie ir uz nāves sliekšņa tieši zemnieku un viņu aizvien augošo cūku fermu un to radītā piesārņojuma dēļ. Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta radošumam un kultūrai, kas varētu glābt moderno cilvēku, moderno darba dzīvi un modernās ģimenes vērtības. Ja cūkas un piesārņojums sagādā tūlītēju maltīti izdzīvošanai, tad pašlaik radošums un kultūra atdod mūsdienu cilvēkiem viņu paslēptos spēkus — caur naudu, veselību, vērtībām un nākotni, kas ļauj tiem spert bumbu globālajā futbola mačā.
RadoŠums ir galvenais resurss
Starptautiskā konsultantu kompānija PriceWaterhouseCoopers ir tikko aplēsusi, ka līdz 2010.gadam globālā radošā industrija nodrošinās 100 miljardus latu lielu apgrozījumu. Bet, kā pārvērst šos skaitļus nacionālajā stratēģijā un konsekventā ikdienas dzīvē? Nu, tam vajadzīga Artlab.
Artlab ir daļa no Dānijas Mūziķu savienības, to izveidoja 1998.gadā ar mērķi nodrošināt profesionālo mākslinieku izdzīvošanu Dānijā, pirms viņi būtu spiesti sākt strādāt parastu darbu, kas neprasītu viņu pamatprasmju izmantošanu. Globālajā pasaulē redzamība un rentabilitāte ir kļuvušas vienlīdzīgas pastāvēšanai, un mēs rīkojām kursus māksliniekiem, lai uzlabotu viņu zināšanas par šo faktu. Vēlāk nāca misija atļaut profesionāliem māksliniekiem personiski aktīvi iesaistīties sabiedrībā, kā arī kļūt par līdzspēlētājiem gan mākslā, gan biznesa dzīvē.
Par lielu pārsteigumu daudziem cilvēkiem, kuri strādā izteikti zināšanās pamatoto nozaru uzņēmumos, viņi, sastrādājoties ar profesionāliem māksliniekiem, saprot, ka kļuvuši radošāki. Tā rezultātā ātri vien parādās pārsteidzoši rezultāti. Tas notiek tāpēc, ka mākslinieki vairāk paļaujas uz intuīciju, nav pārslogoti ar faktu zināšanām, tāpēc iet taisnākās takas un izvēlas mazākās pretestības ceļus. Mēs esam novērojuši, ka mākslinieki aizdedzina no jauna zināšanu darbinieku slēptās radošās spējas un radošums, kas tik daudzos bija pazudis izglītības un baiļu no neizdošanās dēļ, atdzimst.
Šobrīd radošums ir resurss numur viens. Tas ir visjaunākais izgudrojums, tas ienes pārmaiņas sabiedrības ieguvumā, biznesā un garīgajā līdzsvarā. “Pēc neveiksmes paātrināti uz priekšu!” — tagad kļūst par jocīgu darba dzīves daļu un par patiesu inovāciju priekšnoteikumu. Aust jauna un radoša dienaskārtība — pateicoties faktam, ka cilvēki sapratuši — iztēles un inovācijas izcelsmes avots ir viens un tas pats. Radošums ir uz palikšanu.
Esam redzējuši, kā aktieri, kinorežisori un operdziedātāji vada mācības mūsu valsts armijai, transporta sistēmai, policijas vienībās vai skolotājiem, kuriem ir paniskas bailes satikties ar bērnu vecākiem. Nāk aktieri un uzlabo priekšnieka un darbinieku komunikāciju, izmantojot un iemācot vienkāršas aktiermeistarības prasmes. Dizaineri un gleznotāji palīdz pārveidot fabrikas iekārtojumu, lai veicinātu radošas vides rašanos. Kino veidotāji palīdz vizualizēt fonu un radīt jaunus scenārijus jauniem produktiem, tādējādi iekveldinot jebkuru zinātnieku grupu, kurai uzticēta jauna produkta attīstība vai izgudrošana. Vadības grupas iemācās atbrīvoties no saspringuma un kļūt par darbaudzinātājiem, ne karaļiem. Saskaņā ar Čārlza Darvina teorijām biznesa boss, alfa līderis, drīz vien būs tikpat izmiris kā Tyrannosaurus Rex, jo arī šai sugai savā laikā bija sociālās adaptācijas problēmas.
Personiskajai motivācijai un personiskajai atbildībai par dažādiem, bet būtiskiem inovācijas posmiem ikdienas darba dzīvē ir izšķiroša nozīme. Māksliniekam viegli izdodas mainīt ikdienas rutīnas, radoši vaicājot “kāpēc” un “kā”, lai atrisinātu vitāli svarīgus uzdevumus. Mazais vārdiņš “kāpēc” bieži vien ir daudzu pārmaiņu avots, jo vairumā gadījumu atbilde ir: “Tāpēc, ka mēs vienmēr esam tā darījuši!” Ja vēlaties iekļauties globālajā sabiedrībā un konkurencē, tad šāda atbilde ir fatāla. Mākslinieki bieži vien tiek uztverti kā mazais puika pasakā par karaļa jaunajām drānām (viņš ir pliks!).
Un vislabākais: šī mākslinieku iesaistīšanās palīdz ienest radošumu visos mūsu sabiedrības nostūros un atklāt cilvēku slēptās spējas vispār — neatkarīgi no izglītības līmeņa, izcelsmes, ādas krāsas vai statusa. Tikai tādējādi iespējams panākt vietējas un globālas pārmaiņas. Tas ienes devību — radošuma galarezultātu — ikdienas dzīvē un padara nākotni iegūšanas vērtu.
Devība mums ir ļoti vajadzīga — tūdaļ un bez kavēšanās. Atcerieties, ka ikviens varens piedzīvojums vai ceļojums sākas AR VIENU MAZU PIRMO SOLI!!! Bez šī soļa piedzīvojums nav iespējams. Taču esiet uzmanīgi — radošums var kļūt par atkarību mūža garumā.
Lai dievi ir ar JUMS!
***
Raksts ir nedaudz īsināts variants runai Creativity as the driving force of employment and entrepreneurship, kas nolasīta Providus sabiedriskās politikas forumā Mērķis: Izglītots un radošs cilvēks 2006.gada 6. septembrī.
