Radošums un uzņēmējdarbība

Nils Fuglesangs, Artlab Copenhagen (Dānijas mūziķu izglītības centrs), 2006. gadā Rīgā piedalījās vairākos lietišķā radošuma veicināšnas pasākumos. Viņa runa Creativity as the driving force of employment and entrepreneurship Providus sabiedriskās politikas forumā 2006.gada 6. septembrī latviski ir publicēta Dienā:

Nākotne pieder tiem, kuri spēj izmest no prāta vecās zināšanas un ieviest jaunās, neizjūtot ne kripatas nožēlas vai neizgaisināmas nostalģijas. Lai ieviestu inovācijas gan zināšanās, gan produktos, ir vajadzīga laba ideja, bet labas idejas rodas tikai labās prāta vētrās. Lai izdomātu pāris projektu un lai viens no tiem izdotos, ir vajadzīgs aptuveni 3000 ideju. Vairākums cilvēku to nesaprot un izdara pārsteidzīgus lēmumus, rezultātā iegūstot sliktas inovācijas. Alberts Einšteins, kurš ar Rīgu saistīja lielas cerības un sapņus, atzina, ka nākotnes produktiem, domām un atklājumiem ir nepieciešams gan rotaļīgums, gan radoša “laika plašums”. Viņš reiz sacījis: “Ja kāda ideja sākumā nešķiet absurda, tad tā ir bezcerīga!”

Vai Rīga kļūs par iedvesmas pilsētu?

Raksta pilns tekstsSociālantropologs Roberts Ķīlis – žurnālā Impulss (avīzes Dienas bizness pielikumā 02.2007):

Jaunrades centra trīs vaļi  ir tehnoloģijas, talants un tolerance (3T).

Acīmredzot kopējās cerības inovāciju veicināšanas tautsaimniecībā  nevar likt tikai un vienīgi uz zinātniekiem un augsto tehnoloģiju speciālistiem. Nepieciešami ir arī mākslinieki un pat lielā skaitā, tā radot  labvēlīgu kopējo sabiedrisko fonu jaunām idejām un paņēmieniem.

Grupēšanās, noslēgtiba, kategoriskums spriedumos par citādo var izrādīties pietiekami kavēkļi, lai Rīga nekad īsti nekļūtu par iedvesmas pilsētu.

Radošums – svarīgākā 21. gadsimta biznesa kompetence

Sociālantropologs Roberts Ķīlis – žurnālā Impulss (avīzes Dienas bizness pielikumā 01.2007):

…lielas un augsto tehnoloģiju kompānijas izmisīgi raugās pēc kādas īpašas kompetences, ko tās nevar atrast savā vidū (vai nevar atrast pietiekoša daudzumā).  Tāpēc tās gatavas pat pielāgoties savu potenciālo darbinieku dzīves stilam un atteikties no uzvalkiem, CV konkursiem un darbā iekārtošanas standartintervijām. Šī kompetence ir radošums jeb kreativitāte.

Kas ir radošums?  Radošs ieguldījums ir idejas, produkti vai risinājumi, ko novērtē kā oriģinālu, kā jauninājumu un atbilstoši vai potenciāli lietderīgu attiecīgajā situācijā. Radošumu var un vajag izpaust jebkuram darbiniekam jebkurā pozīcijā.  Radošums nozīmē  īpašu domāšanas un ieražu kombināciju, ko var kultivēt gan indivīds, gan sabiedrība. Tie un tās, kas nodarbojas ar jaunradi, Ričarda Floridas vārdiem runājot, pieder pie radošās šķiras. Šis jaunais, pagājušā gadsimta 90. gados izveidojies cilvēku slānis kļuvis par visnozīmīgāko ekonomiskās attīstības faktoru. Viņu  ietekme nesakņojas mantotā īpašumā vai politiskā varā multinacionālās korporācijās, bet gan asprātīgā jaunrades izdomā un spējā uzminēt Rietumu sabiedrības aātri mainīgās patērētāju intereses.

Raksta pilns teksts (.pdf)